"Patiesi, patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nenomirst, tas paliek viens; bet, ja tas nomirst, tas nes daudz augļu."

Jāņa 12:24

Ievads

Dzīves audumā ir ieausts dziļš paradokss, kas izaicina mūsu izpratni par to, ko nozīmē patiesi dzīvot. Pasaule bieži vien māca mums pieķerties savai dzīvei, meklēt komfortu un drošību un par katru cenu izvairīties no sāpēm un zaudējumiem. Tomēr Jēzus Jņ.ev.12:24 mums piedāvā citu perspektīvu, parādot, ka patiesa dzīve bieži vien ir tur, kur mēs to vismazāk gaidām:caur nāvi.

Jāņa ev. 12:24 vēsturiskais konteksts

Jņ.ev.12 darbība norisinās pirmā gadsimta Romas impērijas kontekstā, jo īpaši Jeruzalemē, kas atradās romiešu pakļautībā. Ebreju tauta dzīvoja romiešu okupācijas apstākļos un gaidīja glābēju, kas atbrīvos viņus no apspiedējiem. Jēzus kā jūdu skolotājs un dziednieks bija ieguvis lielu sekotāju pulku, un daudzi cilvēki ticēja, ka viņš ir ilgi gaidītais Mesija. Tomēr viņa mācība un dziedināšana bija ļoti bīstama.viņa darbība padarīja viņu par pretrunīgi vērtētu personu, un reliģiskās un politiskās autoritātes uz viņu raudzījās ar aizdomām un naidīgumu.

Jāņa evaņģēlija 12. nodaļā Jēzus ierodas Jeruzalemē uz jūdu Lieldienu svētkiem, kas bija ļoti reliģiski nozīmīgs laiks. Pilsētā bija daudz svētceļnieku no visa reģiona, un spriedze bija liela, jo jūdu vadītāji baidījās no nemieriem un sacelšanās. Uz šī fona Jēzus iebrauc Jeruzalemē triumfa gājienā, jājot uz ēzeļa, un viņu kā ķēniņu sveic kā karali.pūļus.

Tas aizsāk virkni notikumu, kas noved pie Jēzus aresta, tiesas un nāvessoda izpildes. 12. nodaļā Jāņa evaņģēlija 12. nodaļā Jēzus runā par savu gaidāmo nāvi un sava upura nozīmi. Viņš māca saviem mācekļiem, ka Viņa nāve būs nepieciešams un pārveidojošs notikums un ka arī viņiem ir jābūt gataviem mirt pašiem sev, lai nestu garīgus augļus.

Kopumā Jāņa evaņģēlija 12. nodaļas vēsturiskais konteksts ir saistīts ar politisku un reliģisku spriedzi, Jēzus mācība un rīcība izraisa gan apbrīnu, gan pretestību. Viņa vēstījums par pašaizliedzību un garīgo pārvērtību galu galā novedīs ne tikai pie Viņa nāves, bet arī pie jaunas kustības rašanās, kas pārveidos pasauli.

Jāņa ev. 12:24 nozīme

Izaugsmes upurējošā daba

Sēkla savā miera stāvoklī glabā lielu potenciālu. Tomēr, lai tā atraisītu šo potenciālu un izaugtu par auglīgu augu, tai vispirms ir jāmirst līdz savai pašreizējai formai. Līdzīgi arī mums bieži ir jāupurē savas vēlmes un ērtības, lai piedzīvotu izaugsmi un transformāciju savā garīgajā dzīvē.

Pavairošanas princips

Jēzus mums māca, ka viena sēkla, kad tā nomirst, var radīt daudzas sēklas. Šis pavairošanas princips ir Viņa kalpošanas pamatā, atklājot Dieva valstības ekspansīvo dabu. Caur Kristus nāvi un augšāmcelšanos mēs esam aicināti piedalīties šajā pavairošanas procesā, daloties cerībā un dzīvībā, ko atrodam Viņā, ar citiem.

Aicinājums mirt sev

Jņ.ev.12:24 izklāstītais paradokss aicina mūs mirt sev, savām egoistiskajām ambīcijām un bailēm. Pieņemot šo aicinājumu, mēs atklājam, ka tikai mirstot sev, mēs varam patiesi dzīvot un piedzīvot Jēzus piedāvāto bagātīgo dzīvi.

Jņ.ev.12:24 pielietojums

Lai šī teksta nozīmi attiecinātu uz mūsu dzīvi šodien, mēs varam:

Pieņemt izaugsmes upurējošo raksturu, labprātīgi atsakoties no savām vēlmēm un ērtībām personīgās pārvērtības un garīgā brieduma vārdā.

Iesaistieties pavairošanas principā, aktīvi daloties ar citiem cerībā un dzīvībā, kas atrodama Kristū, veicinot Dieva valstības paplašināšanos.

Atsaucieties aicinājumam mirt sev, regulāri pārbaudot savu sirdi un nododot savas egoistiskās ambīcijas un bailes Dievam, ļaujot Viņam veidot mūs pēc Kristus tēla.

Dienas lūgšana

Kungs, es Tevi pielūdzu par dziļo gudrību un mīlestību, ko Tu esi parādījis caur Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Es atzīstu, ka es bieži vien turos pie savām vēlmēm un bailēm, kavējot darbu, ko Tu vēlies darīt manī un caur mani. Pateicos Tev par Tava Gara dāvanu, kas dod man spēku pārvarēt bailes, lai es varētu sekot Tev ticībā. Palīdzi man mirt sev, lai es varētu dzīvot.Jēzus vārdā es lūdzu. Amen.