Bet Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. Pret šādām lietām nav likuma.

Vēstulē galatiešiem 5:22-23

Kāda ir Gal.5:22-23 teksta nozīme?

Augļi ir auga reproduktīvā struktūra, kas satur sēklas. Parasti tie ir ēdami un bieži vien garšīgi! Augļu mērķis ir aizsargāt sēklas un piesaistīt dzīvniekus, lai tie apēstu augļus un izkliedētu sēklas. Tas ļauj augam vairoties un izplatīt savu ģenētisko materiālu.

Līdzīgā veidā garīgie augļi, kas aprakstīti Vēstulē galatiešiem 5:22-23, ir Dieva īpašības, kas izpaužas ticīgā cilvēka dzīvē, kad mēs nododam sevi Svētā Gara vadībai.

Jņ.ev.15:5 Jēzus saka: "Es esmu vīnogulājs, bet jūs esat zari. Kas paliek manī un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs neko nevarat darīt." Garīgie augļi ir mūsu attiecību ar Dievu blakusprodukts. Tie ir Svētā Gara darbības izpausme ticīgā cilvēka dzīvē. Kad mēs pakļaujamies Svētajam Garam un ļaujam Viņam mūs vadīt un kontrolēt, tad mēsdabiski izrāda tikumīgu dzīvi, kas aprakstīta Vēstulē galatiešiem 5:22-23.

Pakļauties Svētajam Garam nozīmē, ka mēs mirstam savām vēlmēm un miesas impulsiem (Gal.5:24). Tas ir ikdienas lēmums izvēlēties, ka mūs vadīs Gars, nevis sekot savām vēlmēm un pasaules ietekmei.

Kas ir Gara auglis?

Gara augļi, kā aprakstīts Vēstulē galatiešiem 5:22-23, ir saraksts ar tikumiem, kas rodas ticīgā cilvēka dzīvē, pateicoties Svētā Gara darbībai. Zemāk atradīsiet Bībeles definīciju katram no šiem tikumiem un Bībeles atsauces, kas palīdz definēt šo jēdzienu. Katra tikuma grieķu vārds ir norādīts iekavās.

Mīlestība (agape)

Mīlestība (agape) ir tikums, kas Bībelē bieži aprakstīts kā beznosacījumu un pašaizliedzīga mīlestība. Tā ir tāda mīlestība, kāda Dievam ir pret cilvēci, kas izpaužas Viņa Dēla Jēzus Kristus dāvinājumā. Agape mīlestību raksturo nesavtīgums, gatavība kalpot citiem un vēlme piedot.

Daži Bībeles panti, kuros aprakstīta šāda veida mīlestība, ir šādi:

• Jņ.ev.Jāņa 3:16: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja, ka Viņš atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību."

• 1.Kor.13:4-7: "Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir laipna. Tā nelepojas ar skaudību, tā nekaunas, tā nav lepna. Tā negodina citus, tā nav savtīga, tā nav viegli dusmīga, tā neuzkrāj ļaunumu. Mīlestība nelepojas ar ļaunu, bet priecājas ar patiesību. Tā vienmēr aizstāv, vienmēr uzticas, vienmēr cer, vienmēr ir neatlaidīga."

• 1.Jāņa 4:8: "Dievs ir mīlestība. Kas dzīvo mīlestībā, tas dzīvo Dievā un Dievs viņos."

Prieks (chara)

Prieks (chara) ir laimes un apmierinātības stāvoklis, kas sakņojas cilvēka attiecībās ar Dievu. Tas ir tikums, kas nav atkarīgs no apstākļiem, bet izriet no dziļas pārliecības par Dieva mīlestību un klātbūtni cilvēka dzīvē. To raksturo miers, cerība un apmierinātība pat sarežģītās situācijās.

Daži Bībeles panti, kas apraksta šo prieka veidu, ir šādi:

• Nehemija 8:10: "Tā Kunga prieks ir jūsu spēks."

• Jesajas 61:3: "lai dāvātu tiem skaistuma vainagu pelnu vietā, prieka eļļu sēru vietā un slavas drēbes izmisuma gara vietā. Tie tiks saukti par taisnības ozoliem, par Tā Kunga stādījumu Viņa krāšņuma parādīšanai."

• Vēstulē romiešiem 14:17: "Jo Dieva valstība nav ēst un dzert, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā."

Ir vērts atzīmēt, ka grieķu vārds "chara", kas Jaunajā Derībā tiek tulkots kā prieks, izsaka arī prieka, prieka un līksmības ideju.

Miers (eirene)

Miers (eirene) Bībelē apzīmē miera un labklājības stāvokli gan indivīdā, gan attiecībās ar citiem cilvēkiem. Šāds miers rodas no pareizām attiecībām ar Dievu, kas rada drošības sajūtu un paļāvību uz Viņu. To raksturo baiļu, trauksmes vai satraukuma trūkums, kā arī veseluma un pilnības sajūta.

Daži Bībeles panti, kas apraksta šo miera veidu, ir šādi:

• Jņ.ev.14:27: "Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu. Es jums nedodu, kā pasaule dod. Lai jūsu sirdis nav nemierīgas un lai jūs nebīstas."

• Vēstulē romiešiem 5:1: "Tātad, tā kā mēs ticībā esam attaisnoti, mums ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu."

• Vēstulē Filipiešiem 4:7: "Un Dieva miers, kas pārspēj visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū."

Grieķu vārds "eirene", kas Jaunajā Derībā tiek tulkots kā miers, nozīmē arī veselumu, labklājību un pilnību.

Pacietība (makrothymia)

Pacietība (makrothymia) Bībelē ir tikums, ko raksturo spēja izturēt sarežģītas situācijas un palikt nelokāmam ticībā Dievam pat tad, ja lietas nenorit tā, kā gribētos. Tā ir spēja atturēties no ātras reakcijas un saglabāt mierīgu un savaldīgu attieksmi pat tad, kad saskaramies ar pārbaudījumiem un pārbaudījumiem. Šis tikums ir cieši saistīts ar paškontroli unpašdisciplīna.

Daži Bībeles panti, kuros aprakstīta šāda veida pacietība, ir šādi:

• Psalmi 40:1: "Es pacietīgi gaidīju To Kungu, Viņš vērsās pie manis un uzklausīja manu saucienu."

• Jēkaba 1:3-4: "Uzskatiet to par tīru prieku, mani brāļi un māsas, kad jums nākas saskarties ar dažādiem pārbaudījumiem, jo jūs zināt, ka jūsu ticības pārbaudījums rada izturību."

• Vēstulē ebrejiem 6:12: "Mēs negribam, lai jūs kļūtu slinki, bet lai sekotu tiem, kas ticībā un pacietībā iemanto apsolīto."

Grieķu vārds "makrothymia", kas Jaunajā Derībā tiek tulkots kā pacietība, nozīmē arī pacietību vai ilgu ciešanu.

Labestība (chrestotes)

Labestība (chrestotes) Bībelē apzīmē īpašību būt labvēlīgam, uzmanīgam un līdzjūtīgam pret citiem. Tas ir tikums, ko raksturo gatavība palīdzēt un kalpot citiem, kā arī patiesas rūpes par viņu labklājību. Šis tikums ir cieši saistīts ar mīlestību, un tā ir Dieva mīlestības izpausme pret citiem.

Daži Bībeles panti, kuros aprakstīta šāda veida laipnība, ir šādi:

• Salamana pamācības 3:3: "Lai mīlestība un uzticība tevi nekad nepamet, apvelc tās ap kaklu, ieraksti tās uz savas sirds plāksnes."

• Kolosiešiem 3:12: "Tāpēc kā Dieva izredzēta tauta, svēti un mīļi, apvelciet sevi ar žēlsirdību, laipnību, pazemību, lēnprātību un pacietību."

• Efeziešiem 4:32: "Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi, cits citam piedodot, kā Dievs Kristū jums ir piedevis."

Grieķu vārds "chrestotes", kas Jaunajā Derībā tiek tulkots kā laipnība, nozīmē arī labestību, sirds labestību un labvēlību.

Labestība (agathosune)

Labestība (agathosune) Bībelē apzīmē tikumīgu un morāli pareizu īpašību. Tā ir īpašība, kas atspoguļo Dieva dabu, un to Dievs vēlas izkopt ticīgo dzīvē. To raksturo morāli pareiza rīcība, kas atspoguļo Dieva raksturu. Šis tikums ir cieši saistīts ar taisnību, un tā ir Dieva izpausme.svētumu savā dzīvē.

Daži Bībeles panti, kuros aprakstīta šāda veida labestība, ir šādi:

• Psalma 23:6: "Labestība un mīlestība mani pavadīs visas mana mūža dienas, un es dzīvoju Tā Kunga namā mūžīgi."

  Skatīt arī: 50 Bībeles panti par grēku nožēlošanu - Bībeles lappuses

• Romiešiem 15:14: "Es pats esmu pārliecināts, mani brāļi un māsas, ka jūs paši esat pilni labestības, zināšanu pilni un spējīgi cits citu pamācīt."

• Efeziešiem 5:9: "Jo Gara auglis ir visa labā, taisnība un patiesība."

Grieķu vārds "agathosune", kas Jaunajā Derībā tiek tulkots kā labestība, nozīmē arī tikumu, morālo izcilību un dāsnumu.

Uzticība (pistis)

Uzticība (pistis) attiecas uz īpašību būt uzticīgam, uzticamam un uzticības cienīgam. Tas ir tikums, ko raksturo spēja turēt solījumus, palikt uzticīgam saviem uzskatiem un palikt uzticīgam saviem pienākumiem. Šis tikums ir cieši saistīts ar uzticību un uzticamību. Tas ir attiecību ar Dievu pamats, un tā ir cilvēka ticības izpausme Dievam unViņa solījumi.

Daži Bībeles panti, kuros aprakstīta šāda veida uzticība, ir šādi:

• Psalmi 36:5: "Tava mīlestība, Kungs, sniedzas līdz debesīm, Tava uzticība līdz debesīm."

• 1.Korintiešiem 4:2: "Bet no tiem, kam dota uzticība, tiek prasīts, lai tie, kam uzticēts, izrādītu uzticību."

• 1.Tes.5:24: "Tas, kas jūs aicina, ir uzticīgs, un Viņš to darīs."

Ir vērts atzīmēt, ka grieķu vārds "pistis", kas Jaunajā Derībā tiek tulkots kā uzticība, nozīmē arī ticību, uzticēšanos un uzticamību.

Maigums (prautes)

Maigums (prautes) attiecas uz īpašību būt lēnprātīgam, pazemīgam un lēnprātīgam. Tas ir tikums, ko raksturo spēja būt uzmanīgam, laipnam un taktiskajam pret citiem, kā arī pazemība, kas vēlas kalpot citiem, nevis cenšas, lai kalpotu pašam. Šis tikums ir cieši saistīts ar pazemību, un tā ir Dieva mīlestības un žēlastības izpausme cilvēka dzīvē.

Daži Bībeles panti, kuros aprakstīta šāda veida lēnprātība, ir šādi:

• Filipiešiem 4:5: "Jūsu lēnprātība lai visiem ir redzama. Tas Kungs ir tuvu."

• 1.Tes.2:7: "Bet mēs bijām lēnprātīgi jūsu vidū, kā māte, kas rūpējas par saviem bērniem."

• Kolosiešiem 3:12: "Tad nu, kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties žēlsirdīgā sirdī, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā, lēnprātībā (prautes) un pacietībā."

Grieķu vārds "prautes", kas Jaunajā Derībā tiek tulkots kā lēnprātība, nozīmē arī lēnprātību, maigumu un pazemību.

Paškontrole (egkrateia)

Paškontrole (egkrateia) attiecas uz spēju kontrolēt savas vēlmes, kaislības un impulsus. Tas ir tikums, ko raksturo spēja pretoties kārdinājumiem, pieņemt saprātīgus lēmumus un rīkoties atbilstoši saviem uzskatiem un vērtībām. Šis tikums ir cieši saistīts ar disciplīnu un pašdisciplīnu. Tas atspoguļo Svētā Gara darbu.savā dzīvē, palīdzot ticīgajam pārvarēt grēcīgo dabu un saskaņot sevi ar Dieva gribu.

Daži Bībeles panti, kuros aprakstīta šāda veida paškontrole, ir šādi:

• Salamana pamācībās 25:28: "Kā pilsēta, kuras mūri ir pārrauti, ir cilvēks, kuram trūkst paškontroles."

• 1. Korintiešiem 9:25: "Visi, kas sacenšas spēlēs, iet stingrā treniņā. Viņi to dara, lai iegūtu vainagu, kas nebūs mūžīgs, bet mēs to darām, lai iegūtu vainagu, kas būs mūžīgs."

• 2.Pēt.1:5-6: "Tādēļ centieties savu ticību papildināt ar tikumiem, tikumus ar atziņu, atziņu ar savaldību, savaldību ar izturību un izturību ar dievbijību."

Grieķu vārds "egkrateia", kas Jaunajā Derībā tiek tulkots kā paškontrole, nozīmē arī pašvadību, savaldību un paškontroli.

Lūgšana dienai

Dārgais Dievs,

Šodien es nāku pie Tevis pateicībā par Tavu mīlestību un žēlastību manā dzīvē. Es pateicos Tev par Svētā Gara dāvanu un augļiem, ko Viņš manī rada.

Es lūdzu, lai Tu palīdzi man augt mīlestībā (agape), lai es varētu izrādīt līdzjūtību un labestību apkārtējiem un lai es varētu likt citu vajadzības augstāk par savām. Es lūdzu, lai manā dzīvē pieaugtu prieks (chara), lai pat grūtos apstākļos es varētu rast apmierinājumu un mieru Tevī. Es lūdzu, lai miers (eirene) piepildītu manu sirdi, lai mani nesatrauc šīs pasaules problēmas, betlai es vienmēr uz tevi paļautos.

Es lūdzu, lai manā dzīvē izpaustos pacietība (makrothymia), lai es ilgi panesīšu citus un grūtības, kas mani piemeklē. Es lūdzu, lai manā dzīvē izpaustos laipnība (chrestotes), lai es būtu uzmanīgs un līdzjūtīgs pret citiem. Es lūdzu, lai manā dzīvē izpaustos labestība (agathosune), lai es dzīvotu saskaņā ar Taviem standartiem un atspoguļotu Tavu dzīvi.raksturs.

Es lūdzu, lai manā dzīvē izpaustos uzticība (pistis), lai es būtu uzticams un uzticams Tev un apkārtējiem. Es lūdzu, lai manā dzīvē izpaustos lēnprātība (prautes), lai es būtu lēnprātīgs un pazemīgs, lai es kalpotu citiem ar laipnību. Un es lūdzu, lai manā dzīvē izpaustos paškontrole (egkrateia), lai es spētu pretoties kārdinājumiem un pieņemtu pareizus lēmumus, kas ir pareizi.jums patīkams.

Es pateicos Tev par Svētā Gara darbu manā dzīvē un lūdzu, lai Tu arī turpmāk manī nestu šos augļus Tavai godībai un apkārtējo cilvēku labā.

Jēzus Vārdā, Amen.