"Jo bērns mums piedzims, dēls mums tiks dots, un valdība balstīsies uz Viņa pleciem, un Viņa vārds būs brīnišķīgs padomdevējs, varens Dievs, mūžīgais Tēvs, miera Kungs" (Jesajas 9:6).

Daudzi kristieši katru gadu Adventa laikā - četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem - lasa Jesajas 9:6, lai svinētu miera prinča Jēzus Mesijas dzimšanu.

Mesija bija Dieva svaidītais, ķēniņš, kurš caur Izraēlu iedibinās Dieva mieru. Viņš valdīs saskaņā ar Dieva taisnīgajiem standartiem un valdīs pār visām zemes tautām (Psalmi 2:6-7).

Mesiāniskā valstība

Jesaja sniedza daudzus pravietojumus par Mesiju, kas nesīs mieru pasaulei. Jesaja saka, ka Mesija ne tikai glābs Izraēlu, bet arī cilvēki no visām tautām tiks piesaistīti Viņa valstībai. Daudzi cilvēki vēlēsies dzīvot saskaņā ar Dieva taisnību, saņemt Dieva spriedumus un dzīvot mierā cits ar citu (Jesajas 2:1-5).

Mesiāniskā valstībā Dievs izšķirs strīdus starp cilvēkiem un tautām. Bruņoti konflikti beigsies. "Tie savus zobenus sāks sist arklī un šķēpus - zargriežu āķos; tauta vairs necels zobenu pret tautu un nemācīsies karot" (Jesajas 2:4).

Ieroči, kas paredzēti valdīšanai un iznīcināšanai, tiks izmantoti, lai sētu sēklas un novāktu ražu. Tā vietā, lai ieročus izmantotu kā nāves instrumentus, tie tiks izmantoti dzīvības uzturēšanai. Nebūs vajadzīgas militārās akadēmijas, lai apmācītu karavīrus karam. Dieva miers aptvers visas tautas uz zemes.

Mesiāniskā valstībā visa radība tiks atjaunota savā dabiskajā kārtībā, baudot Dieva nodrošināto mieru. "Vilks dzīvos kopā ar jēru, leopards gulēs kopā ar kazu, teļš un lauva, un viengadīgais teļš kopā, un mazs bērns tos vadīs" (Jes.11:6).

Kad mesija nāks, viņš dziedinās cilvēkus no viņu slimībām un ciešanām: "Tad akliem acis atvērsies un kurliem ausis atslēgsies. Tad klibs lec kā briedis, un mēmais mēlē kliegs no prieka." (Jesajas 35:5-6) Mesija glābs cilvēkus no viņu grēkiem, atjaunos mieru ar Dievu: "Bet Viņš tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ, Viņš tika satriekts mūsu vainu dēļ, Viņšsods, kas mums nesa mieru, bija uz Viņa, un ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti (Jesajas 53:5).

Ebreju valodā vārds, kas apzīmē mieru, ir "shalom". Shalom jēdziens ir plašāks par mūsu ierasto miera definīciju, kas nozīmē konflikta neesamību. Shalom nozīmē dzīvi, kādu to iecerējis Dievs. Tā ir dzīves pilnība un veselums.

Mesiāniskā valstība ir Dieva šaloma iemiesojums, kur slimie ir dziedināti, grēki piedoti un cilvēki dzīvo mierā cits ar citu. Viss ir atjaunots savā īstajā stāvoklī. Šaloma simbolizē dzīvi, kāda tā bija paredzēta Ēdenes dārzā, pirms Ādams un Ieva grēkoja pret Dievu.

Ēdenes miers

Ēdenē nebija ne slimību, ne slimību, ne bada, ne sāpju, ne ciešanu. Ādams un Ieva, ieskauti skaistumā un harmonijā ar radību, bija mīlestības pilni pret Dievu un viens pret otru. Pasaule bija sakārtota saskaņā ar Dieva nodomiem.

Pēc tam, kad Dievs radīja Ādamu un Ievu pēc Sava tēla, Dievs viņus svētīja un sacīja: "Esiet auglīgi un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to, valdiet pār zivīm jūrā un putniem debesīs, un pār visu dzīvo radību, kas kustas uz zemes!" (1. Mozus 1:28).

Ādama un Ievas dzīve bija piepildīta ar mērķi. Viņiem tika dota vara valdīt pār Dieva radību. Viņiem bija iespēja radīt civilizāciju, kas atspoguļotu Dieva plānus, veidojot kultūru uz Dieva taisnības pamata. Tā vietā, lai piepildītu Dieva mērķus un baudītu Dieva mieru, viņi ļāvās sātana kārdinājumam (1. Mozus 3:1-5). Viņi tiecās pēc zināšanām un gudrības, atkāpjoties no Dieva taisnības.no Dieva, izvēloties īstenot savas personīgās intereses un ignorējot Dieva rīkojumus.

Savā grēkā viņi zaudēja shalom. Ignorējot Dieva noteiktos labā un ļaunā standartus, cilvēki vairs nespēja dzīvot mierā cits ar citu. Ādama un Ievas dēls Kains greizsirdības dēļ nogalināja savu brāli Ābelu. Miera vietā nāca vardarbība un asinsizliešana.

Dažas paaudzes vēlāk Bībele stāsta: "Tas Kungs redzēja, cik liels bija kļuvis cilvēku cilts ļaunums uz zemes, un ka visas cilvēku sirds domu tieksmes visu laiku bija tikai ļaunas." (1. Mozus 6:5) Tā vietā, lai veidotu civilizācijas, kas godinātu Dievu, tika veidotas kultūras, kas godināja cilvēkus un īstenoja savas intereses neatkarīgi no Dieva (1. Mozus 11:1-11).Dieva shalom zīme.

Vai mēs varam atkal dzīvot mierā?

Bībele mums saka, ka cilvēku konfliktu avots ir grēcīgās kaislības, kas noraida Dievu un Viņa Gara vadību: "Kas jūsu starpā izraisa strīdus un kas izraisa cīņas? Vai tas nav tas, ka jūsu kaislības cīnās jūsu iekšienē?" (Jēk.4:1).

"Jo miesa grib to, kas ir pretējs Garam, un Gars to, kas ir pretējs miesai. Tās ir savā starpā pretrunā, lai jūs nedarītu to, ko gribat." (Gal.5:17) Atstāti paši saviem spēkiem, mēs nespējam panākt mieru. Mūsu grēcīgās vēlmes un savtīgās intereses arvien traucē. Ja mēs paši nespējam nodrošināt mieru, tad kāds ir mūsu ceļš uz mieru?

Mums ir jāatzīst, ka esam garā nabagi. Mums nav iekšējas spējas pašiem dzīvot saskaņā ar Dieva taisnību. Mums ir jāatzīst, ka mūsu mēģinājumus panākt mieru aptraipa mūsu pašu intereses. Šaloms ir ārpus mūsu redzesloka. Mēs nevaram atjaunot pasauli tās pareizajā stāvoklī.

Jēkaba 4:9 mums ir teikts: "Apraudiet savu grēcīgo stāvokli, pazemojieties Tā Kunga priekšā, un Viņš jūs paaugstinās. nožēlojiet savus grēkus un vērsieties pie Dieva pēc dziedināšanas." Bībele mums māca apraudāt jeb nožēlot mūsu sirds grēcīgo stāvokli. Pazemoties Dieva priekšā, meklēt Viņa piedošanu un Viņa taisnību. Tā rīkojoties, mēs saņemam Dieva svētību un iegūstam ieeju Viņa valstībā (Mt.5:3-6).

Tā ir Dieva dāvana, tā ir Dieva taisnības blakusprodukts. Tā ir svētība, kas nāk, kad mēs esam pareizās attiecībās ar Dievu un saviem līdzcilvēkiem, bet to mēs varam saņemt tikai tad, kad pieņemam Jēzu kā mūsu Miera Princi, Mesiju, kas atjauno šalomu.

Ne miers, bet zobens

Mateja evaņģēlija 9. nodaļā Jēzus piepilda pravietojumu no Jesajas 35:5-6, dziedinādams slimos. Mesija ir iesaistīts dziedināšanas kalpošanā, atjaunojot cilvēku fizisko veselību, piedodot grēkus un atbrīvojot cilvēkus no dēmonu apspiestības. Miera princis īsteno Dieva nodomus, ieviešot Šalomas valstību.

Jēzus dziedina klimu un piedod viņam grēkus (Mt.9:1-8), uzmodina meiteni no mirušajiem un dziedina slimu sievieti (Mt.9:18-26), dziedina divus aklos (Mt.9:37-31) un izdzen dēmonu (Mt.9:32-33). Taču ne visi pieņēma Jēzu un Viņa svētību par svētību. Reliģiskie vadoņi nepieņēma Jēzu kā Mesiju. Viņi noraidīja Viņu, sakot: "Tas ir dēmonu kņazs, ka viņšizdzen dēmonus" (Mt.ev.9:34).

Jēzus bija noraizējies par Israēla tautu, sakot, ka tā ir "nomākta un bezpalīdzīga kā avis bez gana" (Mt 9:36). Reliģiskās autoritātes bija garīgi aklas. Tās neatzina Jēzus autoritāti un nekalpoja cilvēku vajadzībām. Tāpēc Jēzus deva saviem mācekļiem garīgu varu "izdzīt nešķīstos garus un dziedināt katru slimību un slimību" (Mt 9:36).10:1).

Viņš sūtīja viņus misijas ceļojumā, lai dziedinātu slimos un sludinātu Dieva Valstības atnākšanu (Mt.ev.10:7-8). Daži pieņēma mācekļus, praktizējot shalom: izrādot viņiem viesmīlību un nodrošinot viņu vajadzības, kad viņi kalpoja savai kopienai (Mt.ev.10:11-13). Citi noraidīja mācekļus, tāpat kā viņi bija noraidījuši Jēzu (Mt.ev.10:14).

Jēzus saka saviem mācekļiem, lai viņi neuztraucas, ja cilvēki viņus atstumj. Kā Jēzus mācekļiem viņiem ir jārēķinās ar atstumtību. "Ja nama galvu sauc par Belcebulu, cik gan daudz vairāk viņa mājiniekus!" (Mt.10:25). Jēzus ceļš ir vienīgais ceļš uz Dieva šaluom. Miers nevar pastāvēt bez Jēzus, Miera Prinča. Pieņemt Jēzu nozīmē pieņemt Dievu un Viņa taisnību.Noraidīt Jēzu nozīmē noraidīt Dieva autoritāti, Dieva kalpošanu un Dieva nodomus attiecībā uz Viņa radību.

Tāpēc Jēzus saka: "Kas Mani atzīst citu priekšā, to arī Es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet, kas Mani noliedz citu priekšā, to arī Es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Nedomājiet, ka Es esmu nācis nest zemei mieru. Es neesmu nācis nest mieru, bet zobenu." (Mt.10:34-35) Pakļaušanās Jēzum un Viņa kā Dieva Mesijas valdīšanai ir mūsu vienīgais ceļš uz mieru.Jebkurš cits mēģinājums panākt mieru ir mūsu paštaisnības apliecinājums, veltīgi centieni iedibināt pasaulei mūsu pašu izpratni par to, kas ir pareizi un nepareizi.

Vai nu mēs pieņemam Jēzu kā savu Glābēju un Kungu, tādējādi saņemot Dieva Šalom svētību, vai arī noraidām Jēzu un piedzīvojam Dieva dusmu sekas. "Nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet dvēseli nevar nonāvēt. Drīzāk baidieties no Tā, kas var pazudināt gan dvēseli, gan miesu ellē." (Mt 10, 28) Jēzus ir pilnīgi skaidrs. Miers ir saistīts ar Miera Kņazu. Mēs nevaram iegūtKad mēs pieņemam evaņģēlija kalpu, mēs pieņemam Jēzu, kas ir evaņģēlijs, jo Viņš vienīgais var nest Dieva pestīšanu pasaulei.

Mūsu ceļš uz mieru nozīmē, ka mēs mirstam sev un dzīvojam Jēzum. Mums ir jāvērtē Jēzus augstāk par visu pārējo, pat par vissvarīgākajām attiecībām savā dzīvē. "Ikviens, kas savu tēvu vai māti mīl vairāk par Mani, nav Manis cienīgs; ikviens, kas savu dēlu vai meitu mīl vairāk par Mani, nav Manis cienīgs" (Mt 10, 37).

Mums ir jāatgriežas no savas grēcīgās vēlmes projicēt pasaulei savu izpratni par labo un ļauno. Mums ir jānoliedz sevi un jāseko Jēzum (Mt.10:38-39). Viņa ceļš ir vienīgais taisnīgais, kas ved uz mieru un laimi. Lai gan mēs kādu laiku varam ciest kopā ar Jēzu, mūsu mūžīgo mieru nodrošina Miera Kungs.

Jēzus valda kā Miera Princis

Jesajas grāmatā ietvertais miera apsolījums tiks piepildīts caur Jēzu, kad Viņš pabeigs savu valstību. Tajā dienā mēs piedzīvosim Dieva šaloma pilnību. Tāpat kā Ēdenē, vairs nebūs ciešanu un sāpju. Mēs piedzīvosim Dieva klātbūtnes pilnību ar mums, kā Viņš to bija iecerējis jau radīšanas sākumā.

Un Jēzus pārvaldīs Dieva valstību kā Miera Kungs.

"Un es dzirdēju skaļu balsi no troņa, kas sacīja: "Redzi, Dieva mājoklis tagad ir starp cilvēkiem, un Viņš dzīvos ar tiem. Tie būs Viņa tauta, un pats Dievs būs ar viņiem un būs viņu Dievs. Viņš noslaucīs katru asaru no viņu acīm. Nebūs vairs ne nāves, ne sēru, ne raudāšanas, ne sāpju, jo vecā lietu kārtība ir pagājusi" (Atkl.gr.21:3-4).

Lai tā arī notiek. Nāc, Kungs Jēzu! Ieviesi savu mieru virs zemes!