"Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības." (1.Jāņa 1:9).

Grēku atzīšana ir nepieciešama un dievbijīga prakse, kas palīdz mums pārorientēt savu dzīvi uz Dievu un dzīvot sadraudzībā ar citiem ticīgajiem.

Apustulis Jānis 1. Jāņa 1:9 māca agrīnajai draudzei, cik svarīga ir grēku atzīšana. Savā vēstulē viņš vēršas pie cilvēkiem, kuri apgalvo, ka ir sadraudzībā ar Dievu, taču dzīvo grēkā: "Ja mēs apgalvojam, ka esam sadraudzībā ar Viņu, bet staigājam tumsībā, tad melojam un nedzīvojam patiesībā." (1. Jāņa 1:6) Visā savā vēstulē apustulis Jānis aicina draudzi staigāt gaismā, kā Dievs ir gaismā.gaismu, saskaņojot ticību un praksi ar grēku apliecināšanu un grēku nožēlu.

Jānis raksta 1. Jāņa vēstuli, lai palīdzētu jaunajiem ticīgajiem piedzīvot garīgo sadraudzību, kas rodas, ja cilvēka ticība un rīcība ir saskaņā ar Dieva gribu. Līdzīgi kā apustuļa Pāvila vēstulē korintiešiem, Jānis māca jaunticīgajiem, kā nožēlot grēkus, kad grēks iezogas draudzē, norādot cilvēkiem atpakaļ uz ticību Jēzum, Dieva Dēlam, kas šķīstī mūs no visiem grēkiem. "Bet ja mēs staigājamgaismā, kā Viņš ir gaismā, mums ir sadraudzība savā starpā, un Jēzus, Viņa Dēla, asinis šķīstī mūs no katra grēka" (1.Jņ.1:7).

Jānis pamato savu mācību par atzīšanos Dieva raksturā, kad viņš saka: "Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsības." (1.Jņ.1:5) Jānis izmanto gaismas un tumsas metaforu, lai pretstatītu Dieva raksturu ar grēcīgās cilvēces raksturu.

Raksturojot Dievu kā gaismu, Jānis uzsver Dieva pilnību, Dieva patiesību un Dieva spēku izdzīt garīgo tumsu. Gaisma un tumsa nevar ieņemt vienu un to pašu vietu. Kad parādās gaisma, tumsa pazūd.

Jēzus ir Dieva gaisma, kas iegāja pasaules garīgajā tumsībā, lai atklātu cilvēku grēku: "Gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēki vairāk mīlēja tumsu nekā gaismu, jo viņu darbi bija ļauni." (Jņ.3:19) Savu grēku dēļ cilvēki noraidīja Jēzu kā savu Glābēju. Viņi vairāk mīlēja savu grēku tumsu nekā Dieva glābšanas gaismu. Mīlēt Jēzu nozīmē ienīst grēku.

Dievs ir patiess. Viņa ceļš ir uzticams. Viņa apsolījumi ir droši. Viņa vārdam var uzticēties. Jēzus nāca, lai atklātu Dieva patiesību, lai kliedētu grēka maldus. "Un mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un devis mums saprašanu, lai mēs Viņu, kas ir patiess" (1.Jņ.5:20).

Dieva gaisma apspīd cilvēka sirds tumsu, atklājot tās grēku un samaitātību. "Sirds ir viltīga pār visām lietām un izmisīgi slima; kas to var saprast?" (Jeremijas 17:9).

Kā pasaules gaisma Jēzus izgaismo mūsu izpratni par labo un ļauno, atklājot Dieva standartu cilvēka uzvedībai. Jēzus lūdz, lai Viņa sekotāji tiktu svētīti jeb nošķirti no pasaules kalpošanai Dievam, pieņemot Dieva vārda patiesību: "Svētī viņus patiesībā; Tavs vārds ir patiesība" (Jņ.17:17).

Uz Dievu pareizi orientēta dzīve atspoguļos Dieva vārda patiesību, piepildot Dieva plānu mīlēt Dievu un citus. "Ja jūs turēsiet manus baušļus, jūs paliksiet manā mīlestībā, tāpat kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā" (Jņ.15:10). "Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu, kā es jūs esmu mīlējis" (Jņ.15:12).

Mēs paliekam Dieva mīlestībā, kad mēs atstājam pasaules ceļus, lai sekotu Dieva baušļiem, kad mēs nožēlojam grēku un grēka priekus, un pārejam no dzīves, kas vērsta uz sevi, uz dzīvi, kas vērsta uz Dievu un kas priecājas par Viņa godināšanu.

Bībele mums māca, ka šādas pārmaiņas nav iespējams panākt pašu spēkiem. Mūsu sirds ir tik izmisīgi ļauna, ka mums ir nepieciešama sirds transplantācija (Ec.36:26). Mēs esam tik pilnīgi grēka pārņemti, ka esam garīgi miruši (Ef.2:1).

Mums ir vajadzīga jauna sirds, kas ir elastīga un pakļāvīga Dieva vadībai. Mums ir vajadzīga jauna dzīve, ko vada un vada Dieva Gars. Un mums ir vajadzīgs starpnieks, kas atjaunotu mūsu attiecības ar Dievu.

Par laimi, Dievs mums nodrošina to, ko mēs paši nespējam nodrošināt (Jņ.ev.6:44; Ef.3:2). Jēzus ir mūsu starpnieks. Jēzus saka apustulim Tomam, ka Viņš ir ceļš pie Tēva: "Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur Mani" (Jņ.ev.14:6).

Kad mēs ticam Jēzum, mēs saņemam mūžīgo dzīvību: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja, ka Viņš atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību" (Jņ.ev.3:16).

Dievs caur Svēto Garu dod mums jaunu dzīvi: "Patiesi, patiesi, patiesi Es jums saku: ja neviens nav dzimis no ūdens un Gara, tas nevar ieiet Dieva valstībā. Kas dzimis no miesas, tas ir miesa, bet kas dzimis no Gara, tas ir gars." (Jņ.ev.3:5-6) Svētais Gars kalpo kā mūsu ceļvedis, virzot mūs Dieva patiesībā, palīdzot mums dzīvot saskaņā ar Dieva gribu, kad mēs mācāmiesPakļaujieties Viņa vadībai: "Kad nāks patiesības Gars, Viņš jūs ievedīs visā patiesībā" (Jņ.ev.16:13).

Jānis raksta savu evaņģēliju, lai iedrošinātu cilvēkus ticēt Jēzum un saņemt mūžīgo dzīvību: "Bet tas ir rakstīts, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un ticībā iegūtu dzīvību Viņa vārdā" (Jņ.ev.20:31).

Savās vēstulēs Jānis aicina draudzi nožēlot grēkus, novērsties no grēka un tumsas, atteikties no pasaules vēlmēm, atmest grēcīgās miesas kārības un dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Jānis vairākkārt atgādina draudzei, lai tā atmet pasauli un dzīvo saskaņā ar Dieva gribu.

"Nemīliet pasauli un to, kas pasaulē ir. Ja kāds mīl pasauli, tajā nav Tēva mīlestības. Jo viss, kas pasaulē ir, - miesas kārības, acu kārības un lepnums par mantu - nav no Tēva, bet no pasaules. Un pasaule pāriet kopā ar savām kārībām, bet, kas dara Dieva gribu, paliek mūžīgi." (1.Jņ.2:15-17).

Jānis atkal pievēršas gaismas un tumsas valodai, lai aicinātu baznīcu novērsties no pasaules izplatītā naida un pievērsties Dieva mīlestībai, kas veicina savstarpēju mīlestību: "Kas saka, ka ir gaismā, un ienīst savu brāli, tas vēl ir tumsībā. Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un viņā nav pamata paklupt. Bet, kas ienīst savu brāli, ir tumsībā un staigā tumsībā.tumsībā un nezina, kur iet, jo tumsība ir apžilbinājusi viņa acis" (1.Jņ.ev.2:9-11).

Vēstures gaitā baznīca ir atstājusi mīlestību uz Dievu un piekritusi pasaules kārdinājumiem. Izsūdzība ir līdzeklis, lai cīnītos ar šo grēcīgo tendenci sevī. Tie, kas dzīvo saskaņā ar Dieva standartiem, dzīvo gaismā, kā Dievs ir gaismā. Tie, kas dzīvo saskaņā ar pasaulīgiem standartiem, ir daļa no pasaules tumsas. Jānis aicina baznīcu palikt uzticīgai savaiaicinājumu, lai ar savu dzīvi slavētu Dievu un atteiktos no pasaules ētikas.

Kad pamanām, ka mūsu dzīve neatspoguļo Dieva mīlestību, mums vajadzētu vērsties pie grēku izsūdzēšanas un nožēlas. Lūdzot, lai Dieva Gars cīnās mūsu labā, palīdz mums pretoties grēka kārdinājumam un piedod mums, kad ļaujamies mūsu miesas vēlmēm.

Ja Dieva tauta dzīvo saskaņā ar pasaulīgiem standartiem - meklē personīgo baudu, apmierinot seksuālās tieksmes, vai dzīvo pastāvīgas neapmierinātības stāvoklī, jo ir neapmierināta ar darbu, ģimeni, draudzi vai materiālajām lietām, vai mēģina rast personīgo drošību, uzkrājot bagātības, nevis vienīgi Kristū, - mēs dzīvojam saskaņā ar pasaules standartiem.Mēs dzīvojam tumsībā un mums ir nepieciešams, lai Dievs izstaro savu gaismu mūsu sirds stāvoklim, atklājot mūsu grēka dziļumu, lai mēs atcerētos Dieva izpērkošās žēlastības elpu un no jauna atteiktos no pasaules iezīmēm.

Grēku atzīšana kristīgajā dzīvē nav vienīgais akts. Tā ir taisnība, ka mēs nonākam pie pestījošas ticības, uzklausot Dieva vārdu (Rom.10:17), ar kuru mēs saņemam garīgu apgaismību par Dieva standartiem mūsu dzīvei un pārliecību, ka neesam tos izpildījuši (Rom.3:23). Ar pārliecību par mūsu grēku Svētais Gars vedina mūs nožēlot grēkus un saņemt žēlastību, ko Dievs mums dara pieejamu caurJēzus Kristus izpirkšanu (Efeziešiem 2:4-9). Tā ir Dieva glābjošā žēlastība, ar kuru mēs atzīstam savus grēkus Dievam, un Jēzus mums piedēvē savu taisnību (Romiešiem 4:22).

Taisnība ir arī tā, ka, regulāri izsūdzot savus grēkus Dievam, mēs pieaugam svētdarinošā žēlastībā. Mēs pieaugam izpratnē par grēka dziļumu un Jēzus Izpirkšanas elpu. Mēs pieaugam Dieva godības un Viņa standartu izpratnē. Mēs pieaugam atkarībā no Dieva žēlastības un Viņa Gara dzīvības mūsos. Regulāri izsūdzot savus grēkus Dievam, mēs atceramies, ka Kristus asinis, kas par mums tika izlietas, mums palīdz.aptver daudzus grēkus - pagātnes, tagadnes un nākotnes.

Regulāra grēku apliecināšana nav Jēzus krusta darba noliegšana, tā ir mūsu ticības apliecinājums Dieva svētdarinošajai žēlastībai.

Regulāri atzīstoties Dievam savos grēkos, mēs atceramies žēlastību, ko esam saņēmuši caur Jēzus Izpirkšanu. Mēs glabājam savās sirdīs patiesību par Dieva apsolījumu par Jēzu, mūsu Mesiju: "Viņš taču nesa mūsu bēdas un nesa mūsu bēdas, bet mēs Viņu uzskatījām par ievainotu, Dieva sistu un nomocītu. Bet Viņš tika sists mūsu pārkāpumu dēļ, Viņš tika satriekts mūsu vainu dēļ, uz Viņa.tas bija sods, kas mums nesa mieru, un ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Un mēs kā avis esam apmaldījušies, mēs esam novērsušies - katrs uz savu ceļu, un Kungs uzlika uz Viņa mūsu visu vainu" (Jesajas 53:4-6).

Mums ir nepieciešams ieradums atzīties un nožēlot grēkus, nevis kā priekšnoteikums taisnības sasniegšanai, bet gan kā līdzeklis, lai novērstu garīgo tumsu, pārorientētu sevi uz Dievu un sadraudzību ar draudzi.

Jānis aicina draudzes ļaudis pārdomāt Dieva taisnību (gaismu) un savu grēcīgumu (tumsu). Jānis aicina viņa aprūpē esošos garīgos bērnus apzināties grēku, kas piemīt cilvēkam. "Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, mēs maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos." (1Jņ.1:8) Dieva patiesība atklāj mūsu grēku.

Kad es iegaumēju Dieva vārdu, es paslēpju Dieva patiesību savā sirdī un nodrošinu Dieva Garu ar munīciju, ar ko cīnīties pret manas sirds kārdinājumiem. Kad mana sirds sāk mani maldināt, iekārot pēc šīs pasaules lietām, Dieva vārds sāk darboties, atgādinot man par Dieva standartiem un atgādinot man, ka man ir aizstāvis Dieva Garā, kas darbojas manā labā, palīdzot man.Es sadarbojos ar Dieva Garu, kad klausos Dieva vārdu, pakļaujos Gara vadībai un pretojos savām grēcīgajām vēlmēm. Es cīnos pret Dieva Garu, kad ļaujos savas miesas vēlmēm.

Jēkabs šādi apraksta kārdināšanu: "Neviens lai nesaka, kad viņš tiek kārdināts: "Mani kārdina Dievs," jo Dievs nevar tikt kārdināts ar ļaunu, un Viņš pats nevienu nekārdina. Bet katrs cilvēks tiek kārdināts, kad viņu vilina un vilina viņa paša kārība. Tad kārība, kad tā ir ieņemta, dzemdē grēku, un grēks, kad tas ir pilnīgi izaudzis, dzemdē nāvi" (Jēkaba 1:13-15).

Kad ļaujamies iekārei, mēs grēkojam pret Dievu. Mēs staigājam tumsībā. Šādā stāvoklī Dievs mūs aicina uz grēksūdzi, uzņemot mūs savā žēlastībā.

Mūsu grēku atzīšanā ir cerība. Kad mēs atzīstamies savos grēkos, mēs pārtraucam savu uzticību pasaulei un tās sagrautajiem standartiem. Mēs no jauna pievienojamies Kristum. Mēs "staigājam gaismā, kā Viņš ir gaismā." Jānis aicina baznīcu atzīt savus grēkus, zinot, ka piedošana ir pieejama caur Jēzus Izpirkšanas upuri. Jēzus mums atgādina, ka sātans vēlas mūsu iznīcību, bet Jēzus vēlas mūsu dzīvi."Zaglis nāk tikai zagt, nogalināt un pazudināt, bet Es esmu nācis, lai viņiem būtu dzīvība un lai viņiem būtu dzīvība pārpilnībā" (Jņ.ev.10:10).

Nav jēgas mēģināt slēpt savus grēkus, piesedzot savas kļūdas. "Kas slēpj savus grēkus, tam nesekmēsies." (Salamana pamācības 28:13) Starp citu, "piesegšana" nozīmē izpirkšanu. Jēzus ar savām asinīm pilnībā nosedz mūsu grēkus. Mēs nekad nevaram pilnībā izlabot savus pārkāpumus. Mums ir vajadzīga Dieva žēlastība, tāpēc Dievs mūs aicina pie izsūdzības, atgādinot, ka "ja mēs izsūdzam savus grēkus, Viņš ir uzticīgs un taisns, lai piedotu mums mūsu grēkus.un šķīstīt mūs no visas netaisnības" (1.Jāņa 1:9).

Dievs ir uzticīgs, lai piedotu. Viņš nepiekrīt mūsu nepastāvībai. Mums nav jādomā, vai Dievs būs mums žēlīgs, kad mēs nāksim pie Viņa pie izsūdzības. Mums nav jāpriecājas par savu ļaunumu vai jādomā, vai mēs netiksim satriekti zem soda par saviem atlaidumiem. Dievs "ir uzticīgs un taisns, lai piedotu mums mūsu grēkus".

Taisnīgais sods par mūsu grēkiem jau ir izpildīts Jēzū. Viņa asinis izlīdzinās mūsu grēkus. Mēs neko nevaram darīt, lai izpildītu Dieva taisnību par mūsu grēkiem, bet Jēzus var un ir izpildījis to reizi par visām reizēm pie krusta. Jēzus ir izpildījis pienākošos sodu par mūsu netaisnību, tādēļ lidosim pie grēksūdzes, zinot, ka mūsu lūgums pēc grēku piedošanas jau ir izpildīts Jēzū.

Dievs ir uzticīgs un taisnīgs, lai piedotu. Viņš neprasīs gandarīšanu. Mūsu gandarīšana ir izpildīta Kristū. Viņš neprasīs otru dzīvi par grēku, Jēzus ir mūsu jērs, mūsu upuris, mūsu izpirkums. Dieva taisnīgums ir izpildīts, un mums ir piedots, tādēļ izsūdzēsim Dievam savus grēkus, saņemot Viņa mieru un piedošanu. Lai jūsu sirds ir neapgrūtināta, jo Dievs ir uzticīgs, lai piedotu.

Kad mēs atzīstamies Dievam savos grēkos, Viņš ar Jēra asinīm attīra mūs no visas netaisnības. Dievs mums atgādina, ka mums ir piedēvēta Kristus taisnība. Izsūdzība ir laiks, kad atceramies, ka stāvam Dieva priekšā Jēzus Kristus žēlastībā. Lai gan savā vājumā esam Viņu aizmirsuši, Viņš nav ne aizmirsis, ne atstājis mūs. Mēs varam paļauties, ka turēs Savu apsolījumu attīrīt mūs novisas netaisnības.